23.03.2026 Kārtības rullis 1. daļa
Viesi:
Andris Kulbergs,
Saeimas deputāts (AS)
Viktors Valainis,
ekonomikas ministrs (ZZS)
Ilze Indriksone,
Saeimas deputāte (NA)
Filips Rajevskis,
politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzdibinātājs
Andris Kulbergs,
Saeimas deputāts (AS)
Viktors Valainis,
ekonomikas ministrs (ZZS)
Ilze Indriksone,
Saeimas deputāte (NA)
Filips Rajevskis,
politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzdibinātājs
Iekļaut šo video citā lapā
Pilni raidījumi
Populārākie video
Vai esiet pārliecināts, ka vēlaties atrakstītīties no ?
Gudrie paziņojumi!
Saņemt paziņojumu par jaunu video raidījumam:
Nepatīkami . Katastrofāli . Par ko izteicās iespējamie premjera kandidāti ! Dzirdējām politisku diskusiju par 20.gs problēmām . Par 21.gs. ne skaņas. Dīvaini ,bet neviens neatsaucās ne uz ES vadošo valstu piemēriem ,neatsaucās uz ES dokumentiem . Galvenais dokuments saucas " Digital Decade 2030 " Tur definēti konkrēti mērķi līdz 2030.gadam četrās jomās - digitālās prasmes , infrastruktūra , uzņēmumu digitalizācija , valsts pārvaldes digitalizācija . Formulēti kvantitatīvie mērķi - 75% uzņēmumu jāizmanto mākoņdatošana . mākslīgais intelekts , lielie dati . Posma beigās 100% valsts pakalpojumu tiešsaitē . ES dokuments Latvijai pasaka ,ka ekonomiskā izaugsme nākotnē ir iespējama tikai ar MASVEIDA mākslīgā intelekta (MI) un valstiski organizētu datu izmantošanu .
Ražošanā ES nosaka pāreju uz Industry 4.0 - Industry 5.0 ! Vai Latvijā par to runā atšifrējot problēmas pa punktiem ? Demogrāfiskā situācija Latvijā ir tāda ka 2040.gadā būs mīnus 200 tūkstoši strādājošo . Kas ražos pensiju izmaksai nepieciešamo mēneša naudas vērtību masu ? Tikai produktivitātes izaugsme ,ko var dot MI pārvaldē , rūpnieciskie MI aģenti , robotizācija un automatizācija . Tā dēvētie digitālie dvīņi , automatizētas noliktavas un piegādes ķēdes. Šobrīd atpalicība tiek iedēstīta ik uz soļa . Dominē politiska cikla 4 gadu modelis , tehnoloģiskais cikls prasa darbības līdz 15 gadu posmos . Ko Latvijā noklusē ir fakts ,ka mums trūkst tehnoloģiskās elites politikā . Administratori un juristi darbojas 20.gs ekonomiskā modeļa ietvaros un par jauno neko vai par maz zina .
Nedaudz dziļāk meklējot atbildi kas Latvijai trūkst , noskaidrojas ,ka šeit netiek pielietots mūsdienu prognozēšanas cikla komplekss ,kas nav teorija ,bet ir operacionāls cikls ar konkrētiem soļiem . Prognozēšana sākas ar datiem un Latvijā nav vienotu datu sistēmas prasības. Šeit ekonomiku neredz ne tikai mēnešu griezumā ,šeit nav pilna priekštata par datiem katru dienu., kas nepieciešami ,ja pārvaldē darbojas MI . Nenotiek datu tīrīšana , validācija ,kļūdu korekcija , datu saskaņošana starp iestādēm . Netiek ieviesta mūsdienu pieeja modeļu izvēlē , nav bāzes scenāriji , nav strukturālo pārmaiņu scenāriji . Nerunā par jūtīguma analīzi ,piemēram kad jānosaka kas ietekme IKP - demogrāfija vai produktivitāte . Te visu nosaka politiskā vēlme izmantot šīs pieejas un to rezultātus.
Mūsdienu prognozēšana nav viena skaitļa minēšana. Visapkārt skan nākamgad IKP būs +2% . Tipisks vecās domāšanas piemērs ! Jauna pieeja prasa scenāriju analīzi ,kur apskata optimistisko ,bāzes un krīzes scenārijus. Ekonomiku prognoze nedēļu un dienu ,nevis gadu griezumā , modeļiem jāiekļauj nelineritāte , šoku simulācijas varianti un prognozes balstās DATOS nevis viedokļos. Šobrīd derētu naftas un gāzes cenu šoku variantu analīze. Jāmodelē nenoteiktība kā attīstības iespējams variants , pagaidām šādu analīzi ignorējam . Scenāriji atklāj nepatīkamas patiesības un politiķi no to apskata un analīzes izvairās.
Ja raidījuma vadītājam pietiktu uzņēmība , vajadzētu no viesiem prasīt vienkāršu scenārija modeļa apskatu . Kvantitatīvi apskatīt 3 Latvijas attīstības ceļus līdz 2040.gadam . Kas notiks ,ja darbosimies kā līdz šim ? Pakāpeniskas digitalizācijas gadījums mērenos tempos ieviešot MI specializētus aģentus valsts iestādēs un rūpnieciskos MI aģentus ražošanā . 3) Agresīva MI , robotikas un automatizācijas ieviešana uzturot valsts mēroga stratēģisku investīciju politiku tehnoloģijās . Aprēķini rāda ,ka ,ja kā šobrīd , tad +2% IKP pieaugums gadā ,ja agresīvi ,tad +5% gadā . Īpaši uzkrītoša ir starpība darba tirgus situācija un ienākumos. Skaitliskā starpība IKP gada lielumos ir ap 35 miljardiem eiro gadā .